Russian English


folklora.lv
Folkloras kopas
Muzīkas
Baltā stunda
Pasākumi
Par mums
Vēstkopas

Muzīkas
Pēc alfabēta
Pēc veida

Krikumi
Atbalsts
Šrifti
Mpeg3
Saites
Adreses
Statistika
Viesu grāmata


Meklēt pa visām folklora.lv datnēm





Jūs esat Tīmekļa servera folklora.lv
.
apmeklētājs un šīs lapas
.
apmeklētājs.

Ermoņikas


      Lai arī ermoņikas (garmoška, gumžas, gumžiņas, harmonikas) ir pneimatiska taustiņu muzīka un netiek pūstas ar cilvēka muti, tās tomēr tiek pieskaitītas pie pūšamajām muzīkām jeb aerofoniem. "Pūtiens" jeb gaisa plūsma rodas spēlētājam izplešot un saspiežot gaisa rezervuāru jeb plēšas, kā rezultātā tiek iesvārstītas metāla mēlītes un rodas skaņa. Parasti ermoņikām labajā pusē ir pogu vai taustiņu klaviatūra melodijas spēlei, kreisajā - pogu vai taustiņu klaviatūra basu un akordu atskaņošanai.
    Ermoņikas radušās XIX gs. sākumā Vācijā un ļoti ātri izplatījušās pa visu Eiropu. Latvijā tās izplatījās XIX gs. otrajā pusē.

Fotoattēls (28Kb)
Divrindu ieviņa, XX gs. sākums

Fotoattēls (31Kb)
Trīsrindu ieviņa, XX gs. 20-tie gadi

    Sākumā izplatījušās vienrindas vācu ermoņikas, pēc kuru parauga XX gs. sākumā A. Ieviņš izveidoja savas sistēmas divrindu un trīsrindu ermoņikas. Tās bija ļoti populāras gandrīz visā Latvijā (izņemot Latgali), tāpēc šāda tipa ermoņikas Latvijā vēl šobaltdien sauc par ieviņām.

Fotoattēls (24Kb)
Pēterburģene, XIX gs. beigas, atjaunota XX gs. otrajā pusē

Fotoattēls (24Kb)
Pēterburģene, XX gs. sākums

    Latgalē, savukārt, jau kopš XIX gs. beigām ļoti izplatītas bija Krievijā radušamies Pēterburgas ermoņikas. No ieviņām tās atšķīrās ar to, ka abās pusēs pogu vietā tām bija taustiņi, kā arī kreisajā pusē bija ne tikai mažora, bet arī minora akordi.
    Gan ieviņām, gan pēterburģenēm, stumjot un velkot viena tā pati poga (taustiņš) rada atšķirīgu skaņu. Tas ļauj ietaupīt pogas (taustiņus) - uz mazāka skaita iegūt vairāk skaņas, kā arī ērtāk spēlēt atsevišķas, pārsvarā vienkāršas, melodijas. Tomēr sarežģītākas melodijas uz tādām ermoņikām nav iespējams izspēlēt vispār, tāpēc tika radītas ermoņikas, kurām pogas gan velkot, gan stumjot, skanēja vienādi.

Fotoattēls (23Kb)
Hromka, XX gs. 60-tie gadi

    Hromka radusies Krievijā XIX gs. beigās. Kļuva ļoti populāra visas Padomju Savienības teritorijā, jo PSRS rūpnīcās ražoja tikai hromkas, bajānus un akordeonus. Par hromku tā iesaukta, jo tās mēlītes tiekot hromētas.
    Lai arī hromkas pogas rada vienādu skaņu abos virzienos, tā tomēr, tāpat kā ieviņa un pēterburģene, ir diatoniska muzīka - uz tās var spēlēt tikai vienā (izmantojot papildtausiņus - vēl vienā) tonalitātē. Tāpēc, lai, atšķirībā no diatoniskām ermoņikām, būtu iespējams nospēlēt jebkuru skaņdarbu jebkurā tonalitātē, tika radītas hromatiskas ermoņikas - bajāns un akordeons.

Fotoattēls (29Kb)
Bajāns, XX gs. sākums

Fotoattēls (24Kb)
Bajāns, XX gs. 50-tie gadi

    Bajāns (nosaukums radies no leģendārā senkrievu dziesminieka Bajana vārda) radīts Krievijā XIX gs. beigās. Tam ir hromatiska pogu klaviatūra labajā pusē, basu un akordu klaviatūra - kreisajā. Latvijā izplatījies XX gs. pirmajā pusē.

Fotoattēls (27Kb)
Akordeons, XX gs. 70-tie gadi

    Akordeons radīts Vācijā XIX gs. beigās, Latvijā izplatījies XX gs. pirmajā pusē. Akordeonam ir hromatiska taustiņu klaviatūra labajā pusē, basu un akordu klaviatūra (tāda pati kā bajānam) - kreisajā.


Autortiesības © 1998-2017, Ansis Ataols Bērziņš
Jautājumi, ierosinājumi un aizrādījumi var tikt sūtīti uz adresi ansis_N@N_folklora.lv

Lapa tapusi ar   SFL, Latnet un Lanet atbalstu.
Lapa pēdējo reizi
pilnveidota
2006. gada 26. janvārī



"Ļipa kust" - latviešu danču antoloģija! Mācies dancot pats!